Projektu attīstīšana ārvalstīs

Lai valstīm palīdzētu sasniegt Kioto protokolā noteiktos emisiju samazināšanas mērķus tika izveidoti divi uz tirgu balstīti elastīgie mehānismi – Tīrās attīstības mehānisms TĀM (Clean developement mechanism – CDM) un Kopīgi īstenojamie projekti KĪP (Joint Implementation – JI).

Balstoties uz Parīzes nolīguma 6. pantu, plānots, ka pēc 2020. gada KĪP un TĀM aizstās jauns uz tirgu balstīts mehānisms.

Kopīgi īstenojamie projekti (KĪP)

KĪP ir projekts, kas tiek īstenots saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola 6.pantu. Kopīgi īstenojamie projekti ir pieļaujami starp ANO konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola B pielikuma valstīm, t.sk. Latvijai. Tādā veidā B pielikuma valstīm tiek dota iespēja investēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinošos projektos kādā citā B pielikuma valstī, kurā emisiju samazinoši pasākumi izmaksā lētāk.

Par KĪP projektiem tiek piešķirtas emisiju samazināšanas vienības jeb ESV (emission reduction units – ERU). ESV ir emisijas samazinājums vienas tonnas CO2 ekvivalentam un tās tiek ģenerētas no valsts, kurā tiek realizēts projekts, Noteiktā daudzuma vienībām jeb NDV (Assigned Amount Unit – AAU).

Iegūtās ESV investorvalsts var izmantot savu SEG saistību izpildei. Savukārt valsts, kurā tiek realizēts projekts, iegūst no ārvalstu investīcijām un tehnoloģijas pārneses.

Projektus apstiprina pēc divām veida procedūrām – “Track1” un “Track2”. Ja “Track1” procedūrā projektu apstiprināšana un verifikācija notiek nacionālā līmeni, tad “Track2” verifikācijas procesu uzrauga Kopīgās īstenošanas uzraudzības komiteja (Joint Implementation Supervisory Committee).

Kopā ir reģistrēti 648 projekti (“Track1” – 597; “Track 2” – 51), kā rezultātā, kopā apgrozībā emitētas 857 miljoni ESV. Krievija un Ukraina ir lielākās ESV emitētājvalstis. Latvijas teritorijā ir realizēts viens KĪP projekts: “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Liepājas reģionā.”

Kopīgi īstenojamo projektu mehānisma ieviešanu Latvijā koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Skatīt ŠEIT)

Detalizētāka informācija par KĪP pieejama ANO vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariāta tīmekļa vietnē ji.unfccc.int.

Tīrās attīstības mehānisms (TĀM)

Tīrās attīstības mehānisms ir mehānisms, kas darbojas balstoties uz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola 12.pantu. Mehānisma galvenais mērķis ir tīrāku tehnoloģiju ieviešana jaunattīstības valstīs. TĀM ļauj emisiju samazināšanas projektiem attīstības valstīs (valstis, kas nav ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām I pielikuma valstis) nopelnīt sertificētu emisijas samazinājumu vienības SESV (certified emission reduction – CER), kur katra atbilst vienai tonnai CO2. Attīstības valstis var tirgot un pārdot SESV, savukārt rūpnieciski attīstītās valstis tos izmanto, lai sasniegtu daļu no emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Kioto protokolu. No vienas puses ar šo mehānismu tiek stimulēta ilgtspējīga attīstība un emisiju samazinājums valstīs, kurām nav saistību attiecībā uz emisiju samazinājumu, un no otras puses industriālajām valstīm tiek piešķirta relatīva elastība attiecībā uz emisiju samazināšanas mērķu izpildi.

Projekta cikls TĀM sākās ar projekta formulēšanu, kas tiek apstiprināts nacionālā līmenī, kam seko validācija un reģistrācija TĀM izpildkomitejā. Pēc veiksmīgas apstiprināšanas notiek projekta finansēšana un arī projekta uzraudzība, monitorings. Tikai pēc tam, kad projekts uzsācis darbību, notiek projekta rezultātā iegūtā SEG samazinājuma verifikācijas un sertifikācija, saskaņā ar kuru arī tiek nolemts par SESV piešķiršanu un izlaidi.

Uz 2017. gada vidu reģistrēti gandrīz 8 tūkstoši projekti TĀM ietvaros. Visā pasaulē uz 2017. gada beigām būs izlaistas gandrīz 1,86 miljardi SESV. Lielākais SESV izlaidējs ir Ķīna.

Detalizētāka informācija par TĀM pieejama ANO vispārējā konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariāta tīmekļa vietnē cdm.unfccc.int.