Noslēgusies Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformēšana

2018.gada 19. martā[1] tika noslēgta 2015. gada 15. jūlijā[2] uzsāktā Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reformēšana, lai saskaņā ar Eiropadomes nolemto[3] palīdzētu Eiropas Savienībai par vismaz 40% samazināt Eiropas Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjomu 2030. gadā salīdzinot ar 1990. gada apjomu.

Reformas rezultātā tika stiprināta ES ETS darbība, lai tā patiesi spētu nodrošināt SEG samazināšanu izmaksu efektīvā veidā. Periodā līdz 2030.gadam ikgadējais emisijas kvotu kopapjoms katru gadu tiks samazināts par 2,2% (periodā līdz 2020.gadam kopapjoms tika samazināts par 1,74% gadā) un tiks dubultots emisijas kvotu skaits, ko iekļauj tirgus stabilitātes rezervē (izņem no apgrozības). Tāpat tiks turpināts būtiski atbalstīt nozares, kurās pastāv lielāks risks, ka ražošanu varētu pārcelt ārpus ES (oglekļa pārvirzes riskam pakļautās nozares) – tiks turpināts nodrošināt, ka šo aptuveni 50 nozaru uzņēmumiem bezmaksas emisijas kvotas tiek piešķirtas pilnā apjomā un ka dalībvalstis arī turpmāk var kompensēt netiešās oglekļa izmaksas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

Papildus, viens no pārskatītās ES ETS svarīgākajiem mērķiem ir palīdzēt pārvarēt inovāciju un investīciju izaicinājumus pārejai uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Šajā nolūkā tiks izveidoti vairāki finansēšanas mehānismi – Inovāciju fonds (pieejams visu ES dalībvalstu ETS operatoriem) un Modernizācijas fonds (pieejams konkrētām ES dalībvalstīm savu energosistēmu modernizēšanai), kā arī bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas iespēja elektroenerģijas ražotājiem (iespēja pieejama konkrētu ES dalībvalstu ETS operatoriem).

Latvijai būtiskākais kontekstā ar ES ETS reformēšanu:

  • oglekļa pārvirzes riskam pakļauto nozaru uzņēmumiem arī turpmāk tiks piešķirtas bezmaksas emisijas kvotas pilnā apjomā;
  • pārējās nozarēs bezmaksas emisijas kvotas turpinās piešķirt līdz 2030.gadam (bezmaksas kvotas tiek piešķirtas 30% apjomā, un bezmaksas kvotu piešķiršanas atcelšana sāksies pēc 2026. gada);
  • centralizētās siltumapgādes nozarei bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas atcelšana pēc 2026.gada netiks piemērota;

Modernizācijas fonda pieejamais finansējuma apjoms Latvijas energosistēmas modernizēšanai ir noteikts 1,44% apjomā jeb aptuveni 4,464 miljoni emisijas kvotu.

ETS reforma noslēgta ar 2018. gada 19. martā Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā[4]  publicēto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu Nr.2018/410 (ar to groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos) un Lēmumu (ES) 2015/1814.

Plašāka informācija par to, ko paredz publicētā direktīva Nr.2018/410, ir atrodama šeit.

ES ETS tika sākta 2005. gadā, lai izmaksu efektīvā un ekonomiski izdevīgā veidā veicinātu SEG emisiju samazināšanos. Tā ierobežo SEG emisiju apjomu, ko drīkst radīt energoietilpīgā rūpniecība, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji un aviokompānijas. ES ETS Latvijas dalībnieki ir operatori, kuri veic kādu no likuma „Par piesārņojumu” 2. pielikumā minētajām darbībām. ES ETS var brīvprātīgi iesaistīties arī citu iekārtu operatori. ES ETS Latvijas operatoru radītais SEG emisiju apjoms 2016. gadā bija 2 196,998 kt CO2 ekv. (23% samazinājums, salīdzinot ar 2005. gadu ES ETS Latvijas operatoru radīto emisiju apjomu).

[1] Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr.2018/410 (ar to groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos) un Lēmumu (ES) 2015/1814

[2] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2015:0337:FIN

[3] http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-169-2014-INIT/lv/pdf

[4] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L:2018:076:TOC