2019. gads – siltākais Latvijas novērojumu vēsturē

Pagājušais gads Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē, vēsta meteorologi. 2019. gadā tika pārspēti vairāk nekā 300 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tajā pat laikā pagājušais gads bija arī kontrastiem bagāts – novēroti visvairāk valsts minimālo gaisa temperatūru rekordu pēdējos 12 gados. Netipiskais siltums un ekstrēmas laikapstākļu parādības, tai skaitā virpuļviesuļi, rada zaudējumus Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai.

Saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) sniegto informāciju, gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2019. gadā bija +8,2°C, kas ir augstākā gada vidējā gaisa temperatūra Latvijas novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,4°C pārspējot 2015. gada rekordu. Pārspēti tika 317 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 14 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Februāra vidū tika novēroti gada agrākie +13°C, Kolkā 16. februārī gaisam iesilstot līdz +13,4°C, kas ir arī jauns Latvijas februāra 2. dekādes rekords, savukārt oktobra pēdējā dekādē tika novēroti vēlākie +19 °C (Daugavpilī 22. oktobrī). Saskaņā ar LVĢMC novērojumiem, Latvijas ziema šogad bijusi vissiltākā novērojumu vēsturē un meteoroloģiskais pavasaris iestājās februāra vidū, daudzviet ziemai tā arī nesākoties.

Netipiski minimālās temperatūras rekordi maijā un jūlijā

Pagājušo gadu raksturo kontrastainība. Lai arī pārspēti vairāki simti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tika novēroti arī vairāki minimālās temperatūras rekordi. Visvairāk atmiņā paliekošais aukstums bija maija sākumā, kad 6. maija rītā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -5°C, kas bija pirmais Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekords kopš 2017. gada. Vēl divi valsts minimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 12. un 13. jūlijā, un 2019. gads ir pirmais pēdējos 12 gados, kad ir pārspēti vismaz 3 Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Ekstremāli laikapstākļi – kādas ir iespējamās sekas?

Pērn tika novērotas arī vairākas ekstremālas laika parādības. Bieži tika novēroti pērkona negaisi, no kuriem pirmais bija jau 16. janvārī, bet pēdējais – 16. decembrī. Vasarā bieži pērkona negaisus pavadīja krusa. Visspēcīgākais pērkona negaiss bija 11. jūnijā Kurzemē un 12. jūnijā Vidzemē, ko pavadīja lielgraudu krusa un virpuļviesulis. 6. jūlijā virpuļviesulis Balvu novadā nopostīja vairākas mājas un meža platības. Novērojumu stacijās spēcīgākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Latvijas klimata prognozes rāda, ka nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Jāņem vērā, ka klimata pārmaiņu radītie ekstrēmie notikumi ietekmē cilvēku veselību, drošību un dzīvību. Ekstrēmo laikapstākļu notikumu rezultātā var būt cietušie un bojāgājušie, var rasties nepieciešamība evakuēt cilvēkus uz drošākām, risku neskartām teritorijām, var rasties šķēršļi palīdzības sniegšanai cietušajiem, būtiski transporta negadījumi, infrastruktūras bojājumi, rūpnieciskās avārijas u.c.

Ar ko rēķināties?

LVĢMC izstrādātajā ziņojumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai” konstatēts, ka nākotnē jārēķinās ar vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, sala dienu skaita samazināšanos, nokrišņu daudzuma palielināšanos, garāku augšanas sezonu, sniega segas samazināšanos. Klimata pārmaiņu radīto risku ietekme analizēta vairākos risku un ievainojamības pētījumos, kuru rezultāti atspoguļoti Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam. Konstatēts, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, pagājušā gadsimta otrajā pusē un šī gadsimta sākumā novērotas būtiskas ekstremālo klimatisko parādību izmaiņas –  biežākas kļuvušas ekstremāli karstas dienas un naktis, kā arī dienas ar stipriem nokrišņiem, savukārt ekstremāli aukstas dienas tiek novērotas arvien retāk. Konstatēts arī karstuma viļņu (ilgstošs, nepārtraukts karstuma periods) atkārtošanās gadījumu skaita pieaugums, kas rada specifiskas problēmas īpaši pilsētu teritorijās. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) prognozēm nākotnē gaidāma ekstremālo laikapstākļu (tai skaitā nokrišņu un vēja ātruma) atkārtošanās biežuma un kontrastainības palielināšanās.

Papildinformācija:

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam ir apstiprināts Ministru kabinetā 2019. gada 17. jūlijā. Tā virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānā paredzēti vairāk nekā 80 pasākumi, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām. Pielāgošanās pasākumi paredzēti tādās klimata pārmaiņu riskiem pakļautās jomās kā būvniecība un infrastruktūras plānošana, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, veselība un labklājība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ainavu plānošana un tūrisms.

  • Latvijā 1960.-2010. gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,7 oC(visvairāk ziemā). Līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināsies par 3,4 oC līdz 5,5 oC.
  • Līdz gadsimta beigām sala dienu skaits samazināsies par 50-80 dienām un dienu skaits bez atkušņiem samazināsies līdz tikai 40-50 dienām 2011.-2040. gadā un aptuveni 30 vai pat mazāk nekā 20 dienām 2100. gadā.
  • Kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par vidēji 39 mm.Līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80-100 mm (10-15%). Vislielākais pieaugums gaidāms ziemā – nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā pat par 35-51%, savukārt vasarā dažviet būs novērojama nokrišņu daudzuma samazināšanās.
  • Līdzšinējais augšanas sezonas ilgums Latvijā ir bijis 170-240 dienas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē līdz 2100.gadam tas pagarināsiesvidēji par 1 līdz 2 mēnešiem.

Avots:

https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/2019/gads/gads-2019-meteo?id=2468&nid=1215