Eiropas Komisijas veiktais ietekmes izvērtējums rāda, ka Eiropas Savienības klimata politikas ambīciju paaugstināšana 2030. gadam var tikt īstenota ekonomiski pamatotā veidā

Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu “Eiropas 2030.gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā”. Paziņojumam pievienots arī apjomīgs ietekmes izvērtējuma materiāls divās daļās, kas apliecina, ka Eiropas Savienība (ES) ekonomiski pamatotā, atbildīgā un sociāli taisnīgā veidā, visiem iesaistoties, var panākt vismaz -55%  siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu 2030.gadā (salīdzinājumā ar 1990. gadu).

Lai aizsargātu Eiropas un visas pasaules iedzīvotāju veselību un labklājību no pieaugošās globālās sasilšanas ietekmes, nepieciešama steidzama un apņēmīga rīcība klimata pārmaiņu mazināšanā, Eiropas Komisija (EK) 17.09.2020. nākusi klajā ar paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas 2030.gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā” (Paziņojums). Paziņojumam pievienotais apjomīgais ietekmes novērtējums apliecina, ka ar atbilstošām rīcībpolitikām ir ekonomiski pamatoti Eiropas Savienības (ES) siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2030. gadam samazināt par vismaz 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Paziņojuma izstrāde ir viena no Eiropas Zaļā kursa, ko EK priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena izsludinājusi par galveno politisko prioritāti,  plānotajām rīcībām.

Esošais ES  rīcībpolitiskais satvars ir nepietiekams, lai ļautu ES sasniegt 2050. gada klimatneitralitātes mērķi. Ar Paziņojumu EK “nostāda ES uz ilgtspējīgas attīstības ceļa”, lai trajektorija uz ilgtermiņa mērķi būtu līdzsvarota, reālistiska un apdomīgi izraudzīta.

Vienlaikus ar šo Paziņojumu un atbilstoši tam EK sagatavojusi arī  jaunu ES Klimata likuma priekšlikumu, ar kuru rosināts paaugstināt 2030.gada ES SEG emisiju samazināšanas mērķi līdz vismaz -55% 2030.gadā salīdzinot ar 1990. gadu (iepriekš ES Klimata likuma priekšlikumā bija noteikts 50-55% SEG emisiju samazinājums 2030.gadā).

Tā kā Covid-19 krīze veicinājusi lēmumu pieņemšanu, kas vērsti uz īstermiņa rezultātiem, rodas risks paaugstināt atkarību no fosilajiem energoresursiem.  Līdz ar to, lai pašreizējā investīciju plānošana un lēmumi būtu saskanīgi ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, nekavējoties jādod skaidrāki un spēcīgāki signāli investoriem attiecībā uz ES ekonomiskās attīstības plānošanu nākamajā desmitgadē. EK veiktais ietekmes novērtējums liecina, ka it sevišķi  ekonomiskās recesijas apstākļos vērienīgākām klimata politikas iecerēm novirzītās investīcijas palīdzēs paaugstināt IKP.

Saskaņā ar Paziņojumu arī nākamajā desmitgadē ES turpinās demonstrēt, ka ambicioza klimata politikas īstenošana un vienlaicīga ekonomiskā izaugsme nav pretrunīga. Par to liecina līdzšinējā ES attīstība. Piemēram, 2019. gadā ES SEG emisijas (ņemot vērā CO2 piesaisti) bija par aptuveni 25 % mazākas nekā 1990. gadā, bet ekonomika tajā pašā laika peridā ir pieaugusi par 62 %.

Turklāt ES mērķis ir kļūt par globālu uzņēmējdarbības un rūpniecības līderi. Ekonomikas pārkārtošanās paātrināšana palīdzēs modernizēt visu ES ekonomiku, sniegs jaunas iespējas ieņemt līderpozīcijas tīro tehnoloģiju jomā un paaugstināt konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Izvirzīto mērķu sasniegšanai būs nepieciešama vērienīga rīcība visās ES ekonomikas nozarēs. Pārkārtošanos uz klimatneitralitāti varēs realizēt tikai tad, ja ikviens dos savu devumu šī mērķa sasniegšanai. Lai sasniegtu izvirzīto SEG emisiju samazinājuma mērķi līdz 2030.gadam ES, cita starpā plānots divkāršot ēku renovāciju, būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta sektorā (līdz 24%), samazināt naftas patēriņu par gandrīz trešdaļu un enerģijas importu par vairāk nekā ceturtdaļu, kā arī nozīmīgi palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru bruto galapatēriņā (sasniedzot 38–40 %), un apsvērt iespēju  ievērojami paplašināt ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ietverot tajā autotransporta, iekšējā jūras transporta un ēku SEG emisijas.

Paredzams, ka vērienīgāku SEG emisiju samazinājumu sasniegt būs grūtāk ES dalībvalstīm un reģioniem ar lielāko fosilo energoresursu īpatsvaru energobilancē, ar augstākām SEG emisijām, lielāku energointensitāti un mazāku IKP uz vienu iedzīvotāju. Tādēļ ekonomikas pārkārtošanos plānots veikts atbildīgā un sociāli taisnīgā veidā.

Plānots, ka papildus citiem finanšu avotiem spēcīgu impulsu virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos dos Next Generation EU un 2021.–2027. gada Daudzgadu finanšu shēmas kopējais budžets, kas ir vairāk nekā 1,8 triljoni euro. Vismaz 30 % no šī finansējuma būs virzīti klimata politikai atbilstošiem izdevumiem, bet visiem izdevumiem vajadzēs būt saskanīgiem ar Parīzes nolīgumu un atbilst principam “nekaitēt” klimata mērķu sasniegšanai.

Lai sasniegtu Paziņojumā izvirzītos mērķus, tuvākajos mēnešos EK veiks ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas konkrētiem tiesību aktu grozījumu priekšlikumiem, ko EK plāno sagatavot līdz nākamā gada jūnijam.

Tā kā ES līdz šī gada beigām Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam jāiesniedz atjauninātais ES nacionāli noteiktais devums, EK  aicina Eiropas Parlamentu un Padomi to uzskatīt par pamatu ES aktualizētajam devumam Parīzes nolīguma īstenošanā.

 

Paziņojums, kā arī ietekmes izvērtējums pieejams EK tīmekļvietnē.