Eiropas Savienība sasniegs izvirzītos SEG emisiju mērķus uz 2020. gadu

Eiropas Komisija sadarbojoties ar Eiropas Vides aģentūru š.g. 31. oktobrī ir pieņēmusi četrus ziņojumus, iepazīstinot kā Eiropas Savienība (ES) un tās dalībvalstis īsteno ES klimata politiku: ES klimata politikas progresa ziņojums, ziņojums par oglekļa tirgu, ziņojumu par degvielas kvalitāti un oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) direktīvas īstenošanas ziņojums. ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 2018. gadā ir sasniegušas zemāko līmeni, kas ir 23 % salīdzinājumā ar 1990. gadu kamēr iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 61 %. Tomēr tiek akcentēts, ka lai sasniegtu 2030. gada mērķus un līdz 2050. gadam ES kļūtu klimatneitrāla, ir nepieciešams paātrināt izvirzīto pasākumu ieviešanu.

ES klimata politikas progresa ziņojumā tiek sniegta informācija, ka tiks sasniegts 20 % SEG emisiju samazinājums 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tomēr tiek uzsvērts, ka jāstrādā pie 2030. gada mērķu sasniegšanas. Lai gan kopējās SEG emisijas samazinās, atsevišķos sektoros SEG emisijas pieaug, tā piemēram, transporta sektora emisijas joprojām rada izaicinājumus. Savukārt no 2017. līdz 2018. gadam SEG emisijas ES visvairāk samazinājās nozarēs, kuras darbojas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), jo īpaši elektrostacijās. Satraucoša tendence ir tāda, ka CO2 piesaiste no atmosfēras pēdējos piecos gados ir samazinājusies. Uzskaitītās neto CO2 piesaistes samazinājums ir 40 % no kopējām SEG emisijām. SEG emisiju samazinājums galvenokārt ir saistīts ar meža piesaistes samazināšanos, piemēram, palielinātas biomasas izmantošanas un mežu ugunsgrēku dēļ (pilnais ziņojums:
https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/strategies/progress/docs/com_2019_559_en.pdf ).

Degvielas kvalitātes direktīvā noteikts, ka līdz 2020. gadam transporta degvielu SEG intensitāte jāsamazina vismaz par 6 %. Degvielas kvalitātes ziņojumā norādīts, ka naftas pārstrādes rūpniecība piegādāja degvielu un enerģiju ar vidējo SEG intensitāti, kas 2017. gadā bija par 3,4 % zemāka nekā 2010. gada sākotnējā vērtība. Panāktais progress dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs, un gandrīz visām ir jāveic tūlītēji nozīmīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka rafinēšanas nozare sasniegs 2020. gada mērķi – 6 % Arī automašīnu ražotājiem, lai to produkcija atbilstu noteiktajiem CO2 standartiem, būs steidzami nepieciešami turpmāki ieguldījumi alternatīvas degvielas infrastruktūrā un citi stimuli, lai nākamajos divos gados palielinātu zemu emisiju līmeņa automašīnu un mikroautobusu pārdošanu (pilnais ziņojums:
https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/strategies/progress/docs/com_2019_561_en.pdf ).

Oglekļa tirgus ziņojums, kurā sniegts pārskats par norisēm ES oglekļa tirgū rāda, ka pastiprinātais emisijas kvotu cenu kāpums Eiropas oglekļa tirgū 2018. gadā noveda pie rekordliela ieņēmumu apjoma, ko ES dalībvalstis guvušas no ETS emisijas kvotu izsolēm. Iegūtā summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2017. gadā gūtos ieņēmumus (pilnas ziņojums:
https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/strategies/progress/docs/com_2019_557_en.pdf).

Visbeidzot, CCS direktīvas īstenošanas ziņojums parāda, ka joprojām ir ļoti ierobežota CCS direktīvas noteikumu piemērošana. Tomēr tās ES dalībvalstis, kuras ir ieinteresētas CCS tehnoloģijās, turpina atbalstīt pētniecības un attīstības pasākumus. (Pilnais ziņojums:
https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/strategies/progress/docs/com_2019_566_en.pdf ).