Emisiju samazināšana

Lai īstenotu emisiju samazinošus pasākumus un projektus dažādās tautsaimniecības nozarēs, ietverot sabiedrības informēšanu, zinātnes un pētniecības atbalstu un investīcijas, Latvijā un Eiropas Savienībā ir pieejami dažādi finanšu avoti klimata politikas īstenošanai.

Klimata politikas instrumentu ietvaros pieejamais finansējums

Finanšu avots Paskaidrojums
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments

 

www.ekii.lv

Mērķis – veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
Latvijas vides aizsardzības fonda projekti

 

www.lvafa.gov.lv

Piemēram, apakšprogrammas „Vides aizsardzības projekti”, „Multisektoriālie projekti”, „Atbildīgs dzīvesveids”
Valsts pētījumu programma

 

www.izm.gov.lv/lv/zinatne/valsts-petijumu-programmas

Valsts pētījumu programmā 2014.-2017.gadam divas programmas ir tieši saistītas ar klimata pārmaiņu samazināšanas jautājumiem.

– “Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (LATENERGI)”

– “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT)”

LIFE

 

www.lifeprogramma.lv

Atbalsts inovāciju, izmēģinājumu, demonstrāciju un paraugprakses projektiem gūstot iespējamus ieguvumus videi un klimatam salīdzinājumā ar pašreizējo paraugpraksi. ES Vides apakšprogrammai plānoti 1,347 miljardi euro un Klimata pasākumu apakšprogrammai 449,167 milj. euro.
Apvārsnis2020

 

www.h2020.lv/

Lielākā ES Pētījumu un inovāciju programma ar kopējo budžetu gandrīz 80 miljardi euro (2014.-2020.gadam). Apvārsnis2020 sola sekmēt ES izrāvienu, atklājumus un līdera jomu ideju pārnešanā no laboratorijas uz tirgu.
NER 300 fonds un Inovāciju fonds

 

www.ec.europa.eu/clima/policies/lowcarbon/ner300_en

 

 

Atbalstīti tiks inovatīvi atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju demonstrējumu projekti.

Kopējais Inovāciju fonda apjoms ir 450 milj. emisijas kvotu, kas, ņemot vērā vidējo svērto 2021.gada prognozēto emisijas kvotu cenu (13 euro/kvota), varētu rezultēties kopējā Inovāciju fonda finansējuma apjomā 8,85 miljardi euro. Inovāciju fonda finansējuma līdzekļi būs pieejami visām ES dalībvalstīm.

Modernizācijas fonds

 

www.ec.europa.eu/clima/policies/ets/revision_en

Finansējums būs pieejams pēc 2020.gada, lai finansētu energoefektivitātes uzlabošanas un enerģētikas sektora modernizācijas projektus desmit ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā.

Kopējais Modernizācijas fonda apjoms ir 310 milj. emisijas kvotu, kas, ņemot vērā vidējo svērto 2021.gada prognozēto emisijas kvotu cenu (13 euro/kvota), rezultētos kopējā Modernizācijas fonda finansējuma apjomā 4,03 miljardi euro (t.sk. Latvijai aptuveni 58,03 milj. euro).

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programma “Nacionālā klimata politika”

 

www.eeagrants.lv

Mērķis – atbalstīt Latviju visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādē, kas ietver ES ETS neiekļautos sektorus emisijas jautājumos un pārējos sektorus klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos.

Divpusējās sadarbības pasākumi pašvaldībām.

Eiropas Savienības struktūrfondu un investīciju fondu (ESI fondi) līdzekļi 2014.-2020

 

www.esfondi.lv

 

Atbilstoši Partnerības līgumam ESI fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam, ir nodrošināts, ka indikatīvais ESI fondu (ESF, ERAF, KF, ELFLA un EJZF) finansējums vairāku klimata pārmaiņu mērķiem kopā sasniedz vairāk kā 20% no kopējā plānotā finansējuma, tādējādi nodrošinot minimālo klimata pārmaiņu mērķiem novirzāmā finansējuma apjomu. Tematiskie mērķi:

– Uzlabot MVK, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (attiecībā uz EJZF) konkurētspēju;

– Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs;

– Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;

– Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti;

– Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamat infrastruktūrā;

– Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;

– Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju.

Tai skaitā Kohēzijas politikas ietvaros 4.tematiskajā mērķī paredzēts finansējums 286 milj. euro ERAF un 194 milj. euro KF apmērā ieguldījumiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju veicināšanai, kā arī videi draudzīgam transportam.

Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķis „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2014.-2020.gadam

 

www.varam.gov.lv/lat/fondi/ets_1420/

Eiropas Savienības strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2014.-2020.gadam ietvaros  ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tiks īstenotas šādas programmas:

•      Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;

•      Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma;

•      Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma;

•      INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma;

•      INTERREG EUROPE programma visai Eiropas Savienības teritorijai;

•      Pilsētvides attīstības programma URBACT III;

•      ESPON 2020 programma (Eiropas telpiskās plānošanas un teritoriālās kohēzijas novērojumu tīkls)

 

Ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta atbalstu tiks īstenotas:

•      Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma;

•      Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma.

 

Informāciju par dažādiem ES fondu atbalstītiem projektiem var atrast par jomu atbildīgo ministriju tīmekļvietnēs, piemēram, Ekonomikas ministrijas (www.em.gov.lv/lv/es_fondi/) un Zemkopības ministrijas (www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/eiropas-savienibas-atbalsts?id=1762#jump) tīmekļvietnēs.