Aptuvenam novērtējumam (privātpersonām)

SEG emisijas tiek aprēķinātas nacionālā un globālā līmenī, lai valstis var īstenot globālo mērķu sasniegšanu un izvērtēt savu ieguldījumu. Šo aprēķinu atstāsim ekspertu ziņā, taču katrs pats var izvērtēt savu individuālo SEG emisiju apjomu, veicot aprēķinus, izmantojot šos koeficientus un zinot savus paradumus. Lai samazinātu SEG emisijas, katrs pats ir atbildīgs par saviem paradumiem, produktu un pakalpojumu izvēli tos iegādājoties! Papildus aprēķiniem, padalamies ar pāris praksē pārbaudītiem ietiekumiem emisiju samazināšanā!

Galvenie SEG emisiju avoti Latvijā ir enerģētika (35,36%), transports (25,95%) un lauksaimniecība (23,97%) (dati pēc 2016. gada SEG inventarizācijas, kas iesniegta ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto protokola ietvaros). Enerģētikā un transportā SEG emisijas saistītas galvenokārt ar fosilā kurināmā sadedzināšanu, bet lauksaimniecībā ar pārtikas produktu nodrošināšanu, t.sk. lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu. Baltijas valstīs visvairāk emisijas rada tādas jomas kā mājoklis, transports un pārtika.

Vispārīgs dzīvesveida radīto SEG emisiju kalkulators, kuru izveidojis Pasaules Dabas Finds, atrodams šeit:

http://www.pdf.lv/klimats/

Citus aprēķinus, rīkus un spēles vari atrast sadaļā Krātuve → Spēles

Transporta emisijas

Lai aprēķinātu transporta radītās emisijas, izmantojama zemāk esošā tabula, kur izvēloties atbilstošo transportlīdzeklī izmantotās degvielas vai transportlīdzekļa veidu, nolasāmas radītās emisijas, ko rada konkrētais transportlīdzeklis nobraucot vienu kilometru. Ja nepieciešams aprēķināt viena brauciena radītās emisijas ar konkrēto transportlīdzekli, nepieciešams radīto emisiju apjomu uz km sareizināt ar kopējo brauciena garumu, kā arī izdalīt ar pasažieru skaitu transportlīdzeklī brauciena laikā, līdz ar to tiek iegūtas katra pasažiera radītās emisijas brauciena laikā.

Izmantotās degvielas/transportlīdzekļa veids CO2 emisiju apjoms, gCO2/km
Benzīns 185
Dīzeļdegviela 145
Sašķidrinātā naftas gāze (LPG) 160
Saspiestā dabasgāze (CNG) 163
Hibrīdtransportlīdzeklis (benzīns) 111
Hibrīdtransportlīdzeklis (dīzeļdegviela) 105
Elektrotransportlīdzeklis 78
Ūdeņraža transportlīdzeklis 68
Biodīzeļdegviela 74
Biometāns 30
Bioetanols 98
E85 116

Avots: State of the art on Alternative Fuels Transport Systems in the European Union. Final Report, European Commissions, 2015

Ceļojumu ietekme uz klimata pārmaiņām

Tiešās emisijas no aviācijas rada aptuveni 3% no visām Eiropas Savienības SEG emisijām un vairāk kā 2% no pasaulē radītajām SEG emisijām.

Katra lidojuma radīto CO2 emisiju apjomu atbilstoši izvēlētajam maršrutam var aprēķināt izmantojot šādu CO2 kalkulatoru:

https://www.icao.int/environmental-protection/CarbonOffset/Pages/default.aspx

Ieteikumi emisiju samazināšanai

Brauc ar sabiedrisko transportu un divriteni vai ej kājām.

Nebrauc ar auto viens!

Braucot ar auto, ievēro:

  • Izslēdz dzinēju, ja apstājies uz laiku, kas pārsniedz divas minūtes.
  • Brauc uzreiz, kad ieslēdz motoru, – atstājot to sildāmies, tiek piesārņota vide un nodilst tehnika.
  • No automašīnas izkrāmē visu lieko – krava palielina degvielas patēriņu.
  • Vadi mašīnu uzmanīgi un iespējami augstākā pārnesumā, lai samazinātu izplūdes gāzu daudzumu.

Ja iegādājies auto – pērc ekonomisku mašīnu, kas patērē pēc iespējas mazāk degvielas.

Viens no viediem, kā samazināt transporta radītās emisijas, ir privātā transporta vietā izvēlēties sabiedrisko transportu. Tabulā zemāk ir salīdzinātas emisijas uz vienu pasažieri, kas rodas braucot ar privāto transportu, kurā brauc 2 pasažieri un dažāda veida sabiedrisko transportu, kurā var braukt 100 – 420 pasažieri. Aprēķinot SEG emisiju samazinājumu uz vienu pasažieri, kas rodas privātā transporta vietā izvēloties sabiedrisko transportu, nepieciešams atņemt privātā transporta radītās emisijas no sabiedriskā transporta emisijām un iegūto rezultātu sareizināt ar brauciena garumu, kuru paredzēts aizvietot, izmantojot sabiedrisko transportu.

Privātā transporta degvielas/transportlīdzekļa veids CO2 emisiju apjoms, pārvadājot 2 pasažierus, gCO2/km Sabiedriskā transporta veids un tā izmantotais degvielas veids CO2 emisiju apjoms, pārvadājot pasažierus, gCO2/km
Benzīns 93 Autobuss (dīzeļdegviela) 6,9
Dīzeļdegviela 73 Vilciens (dīzeļdegviela) 11
Sašķidrinātā naftas gāze (LPG) 80 Vilciens (elektroenerģija) 3,2
Saspiestā dabasgāze (CNG) 82 Augstās grīdas tramvajs (elektroenerģija) 0,8
Hibrīdtransportlīdzeklis (benzīns) 56 Zemās grīdas tramvajs (elektroenerģija) 2,6
Hibrīdtransportlīdzeklis (dīzeļdegviela) 53 Standarta trolejbuss (elektroenerģija) 2,5
Elektrotransportlīdzeklis 39 Savienotais trolejbuss (elektroenerģija) 1,6
Ūdeņraža transportlīdzeklis 34
Biodīzeļdegviela 37
Biometāns 15
Bioetanols 49
E85 58

 

Dzīvesveida emisijas

Pārtikas radīto oglekļa pēdas nospiedumu veido SEG emisijas, kas rodas no pārtikas produktu augšanas, audzēšanas, novākšanas, apstrādes, transportēšanas, glabāšanas, gatavošanas un izmešanas.

Dažādi ēšanas paradumi rada dažādas SEG emisijas, piemēram, uzturā lietojot vairāk dzīvnieku izcelsmes produktu, SEG emisijas tiek radītas vairāk. Grafikā zemāk ir attēlots dažādu uzturu salīdzinājums.

 

Avots: http://shrinkthatfootprint.com/food-carbon-footprint-diet

Gaļēdājs ir persona, kas uzturā lieto visus pārtikas produktus, bet vairāk lieto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus.

Visēdājs ir persona, kas uzturā lieto visas pārtikas grupas nevienu īpaši neizceļot.

Semiveģetārietis ir persona, kas uzturā nelieto “sarkano gaļu” (liellops, cūkgaļa, jērs).

Veģetārietis ir persona, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, bet lieto piena produktus.

Vegāns ir persona, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus.

Tabulā ir apkopoti dažādi pārtikas produkti un to ražošanas SEG emisijas kg CO2 ek./kg pārtikas produkta.

Pārtikas produkts CO2 emisijas, kg CO2 ek./kg
Liellopa gaļa 27,0
Siers 13,5
Cūkgaļa 12,1
Tītara gaļa 10,9
Vistas gaļa 6,9
Tuncis 6,1
Olas 4,8
Kartupeļi 2,9
Rīsi 2,7
Rieksti 2,3
Pupas 2,0
Dārzeņi 2,0
Piens 1,9
Augļi 1,1
Lēcas 0,9

Avots: http://www.greeneatz.com/foods-carbon-footprint.html

Ieteikumi emisiju samazināšanai

Lai samazinātu pārtikas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām:

  1. Izvēlies veģetāro uzturu! Atbilstoši grafikam, persona, kas bieži pārtikā lieto gaļu rada 3,3 t CO2 ek,/gadā kas ir par 50% vairāk nekā cilvēks, kas izvēlējies veģetāro uzturu, kas rada 1,7 t CO2/gadā.
  2. Gatavo mājās! Centies savu uzturu balstīt uz mājās gatavotu ēdienu, kas sastāv no dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem, pupiņām un lēcām, ar nelielu apjomu gaļas un zivīm, kā arī plāno savas maltītes, lai samazinātu radīto pārtikas atkritumu apjomu, bet no radušajiem pārtikas atkritumiem, ja iespējams, gatavo kompostu.
  3. Gatavo gudri! Gāzes plīts patērē tikai 6% no tās enerģijas ēdiena pagatavošanai, bet elektriskā plīts tikai 12% no visas enerģijas, tāpēc centies pēc iespējas biežāk uzturā lietot svaigus un termiski neapstrādātus produktus. Nākamā labākā izvēle ir mikroviļņu krāsns, kas izmanto 50% mazāk enerģijas nekā plīts, bet plīti izmanto taupīgi un gudri – samazinot uzsildīšanu, gatavo vairākus ēdiens vienlaicīgi un izslēdz iepriekš, kā arī izmanto elektrisko tējkannu, lai uzvārītu ūdeni. Gatavojot ēdienu, pārsedz pannu un katlus ar vāku, tādējādi Tu samazini enerģiju, ko patērē plīts.
  4. Ēd organisko pārtiku! Bioloģiskās pārtikas audzēšana atstāj daudz mazāku ietekmi uz vidi, nekā tradicionālās pārtikas audzēšana. Bioloģiskās pārtikas audzēšanā tiek izmantotas dabiskas metodes augsnes mēslošanai, nezāļu un kaitēkļu apkarošanai. Antibiotikas un augšanas hormonus nedrīkst izmantot audzējot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Ģenētiski modificēti un apstaroti pārtikas produkti nevar tikt apzīmēti kā bioloģiski.
  5. Netērē lieki ūdeni! Izvēloties veģetāro uzturu tiek samazināts uz pusi ūdens, kas nepieciešams ražojot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Trauku mazgājamo mašīnu un veļas mazgājamo mašīnu izmanto tikai tad, ja tās ir pilnas un izvēlies tādu režīmu, kas patērē vismazāk ūdens.
  6. Iepērcies gudri! Iepērkoties pārdomā katru izvēli, vai tas tiešām ir vajadzīgs un vai var iegādāties videi draudzīgāku alternatīvu. Ejot uz veikalu, ņem līdzi iepriekš sastādītu iepirkšanās sarakstu. Izvairies no produktiem, kam ir daudz un dažādi iepakojumi. Saldētajiem produktiem ir vislielākā oglekļa pēda, kam seko bundžas, plastmasas, stikla un kartona iepakojuma pārtikas produkti. Nepērc ūdeni pudelēs.
  7. Pērc vietējo pārtiku! 11% no pārtikas ražošanas emisijām ir no pārtikas transportēšanas.
  8. Izmanto atkārtoti un atkārtoti pārstrādā! Uz veikalu ej ar savu maisiņu, izvairies no plastmasas maisiņiem, kā arī izvēloties dārzeņus un augļus liec tos atkārtoti izmantojamos maisiņos.
  9. Audzē pārtiku pats! Ja iespējams, ierīko nelielu dārzeņu dobi dārzā, vai audzē garšaugus uz palodzes virtuvē.

Mājokļa un elektroierīču emisijas

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai galvenokārt tiek patērēti fosilie energoresursi, kuru sadedzināšana rada SEG emisijas un veicina klimata pārmaiņas. Līdz ar to ir nepieciešams ieviest energotaupības pasākumus un pēc iespējas vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Eiropas Savienībā, kā arī Latvijā, ēku sektors ir lielākais energopatērētājs, kas patērē ap 40% no kopējā enerģijas patēriņa. Turklāt aptuveni 75% ēku ir energoneefektīvas un katru gadu tiek renovētas tikai 0,4 – 1,2% ēku.

Lai aprēķinātu ēku mikroklimata nodrošināšanai nepieciešamās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas laikā radīto SEG emisiju apjomu, izmantojama zemāk esošā tabula, sareizinot patērētās siltumenerģijas vai patērētās elektroenerģijas apjomu ar siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai izmantoto energoresursa CO2 emisijas faktoru.

Energonesējs vai enerģijas avots CO2 emisijas faktors, t CO2/MWh
Kurināmā veids Akmeņogles (antracīts) 0,354
Brūnogles (lignīts) 0,364
Dīzeļdegviela (gāzeļļa/dīzeļeļļa) 0,267
Mazuts (degvieleļļas) 0,279
Sašķidrināta naftas gāze 0,227
Dabasgāze 0,202
Elektroenerģija no elektrotīkla 0,109
Siltumenerģija no siltumapgādes sistēmas 0,264
Enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem 0

 

Ieteikumi emisiju samazināšanai

Daudzdzīvokļu ēku siltināšana un centralizētās siltumapgādes pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanai nodrošina SEG emisiju samazinājumu.

Siltini māju un taupi enerģiju.

Noblīvē logus un siltini māju. Tādējādi Tu gan samazināsi apkures rēķinus, gan taupīsi resursus.
Izvēlies enerģiju taupošas ierīces un tehniku ar eko vai energoefektivitātes marķējumu (A klase).

Izslēdz gaismu un elektroierīces, kad tās neizmanto, – piemēram, televizors gaidīšanas režīmā patērē 25% no strādājošas elektroierīces enerģijas.

Nepārkurini māju – samazinot iekštelpu temperatūru par 1°C, vari samazināt apkures rēķinu līdz pat 10%.