J. Pūce: ES ir jāparāda līderība cīņā ar klimata pārmaiņām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP!) vadītā Latvijas delegācija Eiropas Savienības (ES) vides ministru sanāksmē Luksemburgā 4.oktobrī piedalījās politiskajās debatēs, kur apsprieda stratēģisko Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku. 

ES vides ministru sanāksmē ministrs uzsvēra klimatneitralitātes 2050. gadā virzības nepieciešamību un akcentēja tautsaimniecības stimulus –  inovatīvu oglekļmazietilpīgu tehnoloģiju un energoefektīvu risinājumu un pakalpojumu radīšanu un ieviešanu. Tāpat ministrs atzīmēja investīciju nepieciešamību tādās jomās kā transports (tostarp elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīklu plašāku attīstību), lauksaimniecību (digitalizācija, dzīvnieku audzēšanu ar klimatam draudzīgākām metodēm u.c.), un enerģētiku (tostarp, mājokļu renovācija).

Ministrs Juris Pūce: “Klimata pārmaiņu novēršana ir nopietns globāls uzdevums. ES Vides ministru padomē es uzsvēru vienošanās nepieciešamību ES valstu starpā par augstākiem siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķiem. Šāda vienošanās ir arī Latvijas interesēs. Latvija var izmantot iespējas, kuras sniedz strauji augošā zaļā ekonomika, un klimata politikas radītās izmaiņas būs labs stimuls, lai veidotu jaunas, labi apmaksātas un ilgtspējīgu darba vietas”.

Sanāksmē apstiprināja arī secinājumus par gatavošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu konferencei Čīlē, kas notiks 2019. gada 2.– 13. decembrī un kalpos kā konceptuāls ES uzstādījums par to, kādiem būtu jābūt Santjago klimata konferences galvenajiem rezultātiem. Santjago klimata pārmaiņu konferencē plānots pabeigt Parīzes nolīguma īstenošanas noteikumu izstrādi saistībā ar tirgus mehānismu darbību, un tiek plānots darbs pie ziņošanas jautājumu tālākas precizēšanas Parīzes nolīguma ietvaros.

Ministrs Latvijas vārdā pauda atbalstu Eiropas līderībai cīņā ar klimata pārmaiņām, tajā skaitā pauda atbalstu ES vēstījumam par Parīzes nolīguma īstenošanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanu Santjago klimata konferences ietvaros.

 

Tāpat ES vides ministru sanāksmē apsprieda 8. Vides rīcības programmas projektus un prioritārās jomas 2050. gadam, lai virzītos uz resursu efektīvu, netoksisku, klimata neitrālu Aprites ekonomiku. Vides ministru sanāksmē apstiprināja arī ES Padomes secinājumus par Aprites ekonomikas attīstību – pāreju uz Ilgtspējīgu sabiedrību – ar mērķi sniegt politiskus norādījumus Eiropas Komisijai attiecībā uz jauno Aprites ekonomikas rīcības plāna izstrādi. Ministrs pauda atbalstu aprites ekonomikai un resursu efektivitātes veicināšanai. Ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana un materiālu pārvaldība ir vieni no aprites ekonomikas stūrakmeņiem. Savukārt rūpniecības sektora iesaiste un sadarbība ir izšķirīgi faktori arvien pieaugošās plastmasu piesārņojuma problēmas risināšanā. Latvija atbalsta aprites ekonomikas principu arvien plašāku iekļaušanu zaļajā publiskajā iepirkumā.

2015. gada decembrī Parīzē, Francijā tika pieņemta vēsturiska globāla vienošanās klimata pārmaiņu ierobežošanai – Parīzes nolīgums. Parīzes nolīguma mērķis ir noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Uz 2019. gada 3. oktobri Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 Puses un ratificējušas 185 valstis un Eiropas Savienība.