J.Pūce: Klimata pārmaiņas jāizmanto kā iespēja Latvijas tautsaimniecības attīstībai

Rīga, 2020.gada 28.janvārī – Šodien Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes* sasniegšanai līdz 2050. gadam”. Stratēģija ir ilgtermiņa vīzijas dokuments, kurā noteikti rīcības virzieni, kā Latvijai sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!): “Latvija gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī ir apņēmusies samazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un virzīties uz klimatneitralitāti. Lai panāktu labvēlīgas pārmaiņas klimata jautājumos, nepieciešams izvirzīt jaunus ambiciozus mērķus, attīstot videi draudzīgas nozares, kā arī jāveicina sabiedrības patēriņa paradumu maiņa. Taču mēs nesaskaramies tikai ar ierobežojumiem, ko rada noteiktā virzība uz klimatneitralitāti, šis lēmums paver arī plašas iespējas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku radīs jaunus ekonomiskos stimulus un jaunas darba vietas, īpaši izmantojot digitālo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Lai to sasniegtu, nepieciešama atbildīgo nozaru iesaiste, kopēja pieeja un sadarbība.”

Klimatneitralitāte panākama ar siltumnīcefekta (SEG) emisiju samazināšanu visos tautsaimniecības sektoros, kā arī CO2 piesaistes** palielināšanu. Lai to sasniegtu, plānots izmantot divas pieejas – tehnoloģisko risinājumu attīstīšanu un sabiedrības dzīvesveida maiņu. Attīstot tehnoloģiskos risinājumus, iespējams tieši samazināt SEG emisijas enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un citās nozarēs, kā arī veicināt “zaļo” inovāciju radīšanu. Tāpat būtiska ir sabiedrības izpratnes veidošana un nodokļu sistēmas “zaļināšana”, lai veicinātu SEG emisiju samazināšanu. Stratēģijā tiek aptvertas visas tautsaimniecības nozares, tāpēc tā kalpos par pamatu visu nozaru plānošanas dokumentos ietvertajiem centieniem veicināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti.

Sagaidāms, ka politikas īstenošana klimatneitralitātes sasniegšanai radīs pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kā arī drošas dzīves radīšanu Latvijas iedzīvotājiem. Pārejai uz klimatneitralitāti nepieciešama sadarbība un ilgtspējīgi risinājumi daudzās jomās, tostarp pētniecībā, enerģētikā un energoefektivitātē, videi draudzīga transporta sistēmā, lauksaimniecībā, ražošanā, pilsētvides attīstībā u.c. Kā galvenie ieguvumi paredzami jaunu tirgus nozaru un darba vietu radīšana, kā arī Latvijas uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanās, radot augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tāpat tiks veicināta valsts enerģētiskā drošība, samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa un pārejot uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem. Paredzami arī ieguvumi iedzīvotāju veselībai, gādājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu, īpaši pilsētās.

Šodienas MK sēdē apstiprināts arī īsāka perioda plānošanas dokuments, kas atbilst stratēģijas mērķiem – Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar VARAM un nozaru ministrijām, paredzot konkrētus pasākumus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu, transporta infrastruktūras u.c. jomās.

Ar informatīvo ziņojumu “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam” iespējams iepazīties VARAM mājaslapā.

*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.

**Oglekļa dioksīda (CO2) piesaiste nozīmē procesu, kad fotosintēzes rezultātā no neorganiskajiem savienojumiem oglekļa dioksīda un ūdens, izmantojot gaismas enerģiju, tiek sintezētas organiskās vielas, kā arī skābeklis.