Klimata pārmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā nav apstājušās

Klimata pārmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā nav apstājušās – tā secināts Pasaules Metroloģijas organizācijas ziņojumā “United in Science 2020”, kurā apkopota vairāku organizāciju jaunākā zinātniskā informācija par klimatu. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju koncentrācija atmosfērā ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt. Klimats turpina sasilt un radīt būtiskus riskus iedzīvotājiem, tautsaimniecībai un videi kopumā.

Šobrīd antropogēnās izcelsmes SEG emisiju līmenis pēc īslaicīgas samazināšanās atgriežas pirms-pandēmijas līmenī. To koncentrācija atmosfērā, kas jau ir augstākā 3 miljonu gadu laikā, ir rekordaugstā līmenī un turpina pieaugt. Gaidāms, ka pēdējie pieci gadi būs siltākie novērojumu vēsturē, bet ne ilgstoši, jo prognozēts, ka nākamā piecgade, visticamāk, būs vēl siltāka.

Šāda tendence neatbilst ar Parīzes nolīgumu izvirzītajiem mērķiem noturēt globālās gaisa temperatūras paaugstināšanos zem 2°C, cenšoties to noturēt 1,5°C līmenī salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Vairāk nekā 90% no liekā siltuma uzņem okeāni, palielinot tropiskajiem cikloniem pieejamo enerģiju. Turpina samazināties Arktikas jūras ledus apjomi, un ledāju kušanas ūdeņi veicina jūras līmeņu celšanos. Tikmēr lielos Sibīrijas apgabalos 2020. gada pirmajā pusē ir bijis ilgstošs un ievērojams karstuma viļņu periods, kas bez cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām būtu bijis gandrīz neiespējams. Tagad laika periods no 2016. – 2020. gadam ir reģistrēts kā siltākā piecgade. Ziņojumā ir norādīts, ka, lai gan 2020. gadā daudzas mūsu dzīves norises ir traucētas, klimata pārmaiņas ir turpinājušas progresēt.

Šādi secinājumi izdarīti jaunākajā vairāku vadošo aģentūru un zinātnes organizāciju ziņojumā “United in Science 2020”. Tajā uzsvērta pieaugošā un neatgriezeniskā klimata pārmaiņu ietekme uz ledājiem, okeāniem, dabu, ekonomiku un cilvēku dzīves apstākļiem. Papildus ziņojumā dokumentēts kā COVID-19 pandēmija traucējusi spēju uzraudzīt šīs izmaiņas, izmantojot globālo novērojumu sistēmu. Samazinoties aviācijas un kuģniecības pārvadājumiem, samazinājās prognožu modeļu precizitāte un nebija iespējams veikt nozīmīgus okeānu un atmosfēras novērojumus. Arī sauszemes novērojumu tīklā pandēmija ir negatīvi ietekmējusi darbu – ievērojami tika traucēti novērojumi, kurus veic manuāli, it īpaši Āfrikā un Dienvidamerikā. Nepietiekamo novērojumu dēļ jau ir atcelti vairāki starptautiski pētījumi par okeāniem un ledājiem, un vēl vairākus, visticamāk, nāksies atcelt. Novērojumu pārtraukumi radīs arī nepilnības vēsturiskajās datu rindās, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu uzraudzībai.

Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, Ministru kabinets 2019. gada 17. jūlijā apstiprināja Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Plāna izstrādes pamatā ir Latvijas līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze un klimata pārmaiņu scenāriji periodam līdz 2100. gadam, kā arī Latvijā veiktie klimata pārmaiņu ietekmju un risku izvērtējumi sešās jomās: būvniecībā un infrastruktūras plānošanā; civilajā aizsardzībā un katastrofas pārvaldīšanā; veselībā un labklājībā; bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos; lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; tūrismā un ainavu plānošanā. Plāns paredz ieviest vairāk nekā 80 pielāgošanās pasākumu, kas aptvers gan cilvēku dzīvības, veselības un labklājības pasargāšanu no klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes, gan tautsaimniecības spējas pielāgoties veicināšanu.

Lai nodrošinātu valsts virzību uz klimatneitralitāti, Ministru kabinets ir atbalstījis Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Stratēģija ir ilgtermiņa dokuments, lai nodrošinātu vienotu valsts virzību, kā arī dotu pamatu visu nozaru plānošanas dokumentos ietvert oglekļa mazietilpīgas attīstības pamatprincipus. Stratēģiju plānots īstenot caur Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kur norādīti gan konkrēti pasākumi, gan atbildības, kā arī noteikti termiņi un finansējums.

Latvijas enerģētikas un klimata politikas pamatprincipi, mērķi un rīcības virzieni turpmākajiem desmit gadiem ir noteikti “Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.  2030. gadam”. Plāns paredz konkrētus pasākumus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu, lauksaimniecības un transporta u.c. tautsaimniecības nozarēs. Plāna ilgtermiņa mērķis ir uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

PMO ziņojums “United in Science 2020” pieejams šeit. Ieraksts no prezentācijas ar ANO ģenerālsekretāra dalību pieejams šeit.