Klimata pārmaiņu ietekmes skars ikvienu: okeāna temperatūra paaugstinās, ledāji turpina kust, jūras līmenis pieaug un nozvejas potenciāls samazinās

Š.g. 25. septembrī publicēts jaunākais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums, kurā zinātnieki no visas pasaules uzsver – nepieciešama steidzama, vērienīga, koordinēta rīcība, lai mazinātu cilvēku radīto klimata pārmaiņu ietekmi pasaules okeānos un ledājos.

Siltumnīcefekta gāzu dēļ globālā sasilšana jau ir sasniegusi 1 °C virs pirmsindustriālā līmeņa. Tas rada nopietnas sekas ekosistēmām un cilvēkiem. Pasaules okeāns ir kļuvis siltāks, skābāks un mazāk produktīvs. Kūstošie ledāji izraisa jūras līmeņa celšanos un laikapstākļu ekstrēmi piekrastē kļūst arvien intensīvāki.

IPCC ziņojums par okeānu sniedz jaunus pierādījumus par ieguvumiem, kādi būtu, ja globālā sasilšana tiktu ierobežota saskaņā ar Parīzes nolīgumu (nepārsniedzot 2 °C temperatūras pieaugumu salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni). Steidzami un ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tiktu samazinātas okeāna un kriosfēras (Zemes ledāji un sniega sega un mūžīgais sasalums) izmaiņas un ierobežota ledāju kušana. Samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un vienlaikus fokusējoties uz pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem, ir iespējams aizsargāt miljoniem cilvēku iztikas avotu un nodrošināt pamatu ilgtspējīgai attīstībai, sākot no kalnu apvidiem līdz piekrastes un jūru reģioniem.

Īstenojoties pesimistiskākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem, tiek prognozēts, ka ledāji, kas atrodami, piemēram, Eiropā, tropiskajos Andos un Indonēzijā, līdz 2100. gadam zaudēs vairāk nekā 80 % no pašreizējās ledus masas.

Ledāju kušana izraisa jūras līmeņa pieaugumu. IPCC ziņojumā teikts, ka jūras līmenis 20. gadsimtā visā pasaulē ir paaugstinājies par aptuveni 15 cm, šobrīd tas paaugstinās vairāk nekā divas reizes straujāk – 3,6 mm gadā, un pieauguma ātrums palielinās. Jūras līmenis turpinās paaugstināties un līdz 2100. gadam tas varētu pieaugt par aptuveni 30–60 cm, pat ja siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek strauji samazinātas un globālā sasilšana ir ierobežota krietni zem 2 °C. Savukārt, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas turpinās strauji palielināties, tad jūras līmeņa pieaugums 2100. gadā var sasniegt aptuveni 60–110 cm.

Jūras līmeņa paaugstināšanās un tropu ciklonu vēju un lietusgāžu biežuma pieaugums palielinās ekstremālu jūras līmeņa notikumu biežumu, kas notiek, piemēram, paisuma un spēcīgu vētru laikā. Bez būtiskiem ieguldījumiem pielāgošanās pasākumos, piekrastē un salās dzīvojošie tiks pakļauti pieaugošiem plūdu riskiem. Dažas salu valstis var kļūt neapdzīvojamas.

Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem okeāns ir piesaistījis no 20 līdz 30 % no cilvēku izraisītajām oglekļa dioksīda emisijām, tādējādi izraisot okeāna paskābināšanos. Okeāna sasilšana un paskābināšanās, skābekļa zudums un barības vielu krājuma izmaiņas jau šobrīd ietekmē jūras dzīvotņu izplatību gan piekrastes rajonos, gan atklātā okeānā un jūras dzelmē. Samazinās zivju populācija un līdz ar to arī nozvejas potenciāls. Sabiedrības grupas, kuras ir atkarīgas no jūras veltēm, var saskarties ar pārtikas nepietiekamību.

“Jo izlēmīgāk un jo ātrāk mēs rīkosimies, jo vairāk spēsim apturēt nenovēršamās izmaiņas, pārvaldīt riskus, uzlabot savu dzīves līmeni un sasniegt ilgtspējību ekosistēmām un cilvēkiem visā pasaulē – šodien un nākotnē,” sacīja Debra Roberts, IPCC II darba grupas līdzpriekšsēdētāja.

Situācija Latvijā

VSIA “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” strādā pie hidroloģiskā režīma izmaiņu datu aktualizēšanas un prognozēm. Līdz šim ir novērots, ka, piemēram, ledstāves ilgums Latvijas lielākajās upēs ir samazinājies. Samazinājies un turpinās samazināties arī sniega segas biezums. Ir sagaidāma vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozijas attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas. Jūras piekrastē un upju grīvās pilsētās jārēķinās ar uzplūdu radīto bojājumu pieaugumu ēkām un ceļu infrastruktūrai. Ekonomisko aprēķinu rezultāti liecina, ka, piemēram, visās jūras piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ēkām ikgadējais zaudējumu pieaugums laika periodā no 2040. līdz 2070. gadam varētu būt ap 1,5 milj. euro gadā, bet periodā 2070. – 2100.gads varētu sasniegt 3 milj. euro gadā. Savukārt lietus un sniega kušanas radīto plūdu pieauguma sekas klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā ēkām var radīt ikgadējos ekonomiskos zaudējumus 40–50 tūkst. euro (periodā 2020. – 2040. gads) un ap 160 – 210 tūkst. euro gadā laika periodā 2070. – 2100.gads.

2019. gada jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam”, kura ietvaros plānots īstenot vairāk nekā 80 pielāgošanās pasākumus. Daļa pasākumu veltīti klimata pārmaiņu risku, kas saistīti ar hidroloģiskajām izmainām, mazināšanai.

Avots: https://www.ipcc.ch/2019/09/25/srocc-press-release/