Latvijā aizvadīsim siltāko un ar sniegu nabadzīgāko ziemu novērojumu vēsturē – ar ko rēķināties?

Latvijā šī ziema ir netipiski silta. Sniega sega veidojas reti un ir plāna, turklāt ilgākais sala periods bijis tikai 2019. gada novembra beigās un decembra sākumā, kad četras līdz sešas dienas gaisa temperatūra pazeminājās zem 0 °C. Šīs ziemas netipiskais siltums un sniega segas iztrūkums var radīt zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai.

Saskaņā ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) sniegto informāciju, atbilstoši šī brīža prognozēm, ilgstošāks periods ar stabiliem ziemas laika apstākļiem nav sagaidāms.

2019. gada decembris ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā + 2,7 °C bija trešais siltākais decembra mēnesis novērojumu vēsturē. Savukārt šā gada janvāra pirmā puse bija vēl siltāka. Šobrīd janvāris ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +3,2 °C (kas ir 6,4 °C virs mēneša normas) ir aptuveni pusotru grādu siltāks nekā vissiltākais janvāris 1989. gadā (tad vidējā gaisa temperatūra bija +1,8 °C).

Līdz ar augsto gaisa temperatūru arī sniega sega šajā ziemā ir plānāka un īsāku laika periodu nekā ierasts. Lielākajā daļā valsts šoziem sniega sega bijusi kopumā no trīs līdz astoņām dienām, bet daudzviet piekrastes rajonos vēl nevienu dienu sniega sega nav bijusi.

Ar ko rēķināties?
Kā vēstīts LVĢMC izstrādātajā ziņojumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai”, nākotnē jārēķinās ar:

  • vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos;
  • sala dienu skaita samazināšanos;
  • nokrišņu daudzuma palielināšanos;
  • garāku augšanas sezonu;
  • sniega segas samazināšanos.

Prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam Latvijā gaidāma vidējā sniega segas biezuma samazināšanās par 62 %. Sniega segas biezuma pārmaiņu scenāriji Latvijai aprakstīti LVĢMC 2018. gada ziņojumā (https://www4.meteo.lv/klimatariks/)

Klimata pārmaiņu radītie riski tautsaimniecībai un Latvijas iedzīvotājiem analizēti VARAM izstrādātajā un 2019. gada jūlijā valdībā apstiprinātajā “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam”. Tā, piemēram, lauksaimniecībā kā viens no būtiskiem riskiem ir sējumu un stādījumu izsalšanas kailsalā, kas var radīt ražas apjoma vai ražas kvalitātes samazināšanos. Var ciest ziemāju labības (t.sk. kvieši, mieži, rudzi, tritikāle, spelta), ziemas rapsis, sētie zālāji, augļkoki un ogulāji, dekoratīvie koki un krūmi.

Silta ziema bez sniega ļoti ietekmē arī ziemas tūrisma nozari, izraisot ziemas tūrisma piedāvājuma (aktivitāšu, pasākumu) samazināšanos, mākslīgā sniega nodrošināšanas izmaksu pieaugumu, ziemas tūristu skaita samazināšanos un attiecīgi zaudējumus Latvijas tūrisma uzņēmējiem.

Lai arī siltas ziemas tautsaimniecībai var radīt zaudējumus, ir arī jomas, kur siltāka gaisa temperatūra ziemā var sniegt ieguvumus, piemēram, iedzīvotājiem samazinās apkures izmaksas. Siltā ziemā ir mazāks ceļu apledojums un sniega daudzums, līdz ar to samazinās ceļu uzturēšanas izmaksas.

Papildinformācija:
2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam”. Tā virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānā paredzēti vairāk nekā 80 pasākumi, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai labāk pielāgoties jau notiekošajām klimata pārmaiņām. Pielāgošanās pasākumi paredzēti tādās klimata pārmaiņu riskiem pakļautās jomās kā būvniecība un infrastruktūras plānošana, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, veselība un labklājība, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ainavu plānošana un tūrisms.

  • Latvijā 1960.-2010. gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,7 oC (visvairāk ziemā). Līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināsies par 3,4 oC līdz 5,5 o
  • Līdz gadsimta beigām sala dienu skaits samazināsies par 50-80 dienām un dienu skaits bez atkušņiem samazināsies līdz tikai 40-50 dienām 2011.-2040. gadā un aptuveni 30 vai pat mazāk nekā 20 dienām 2100. gadā.
  • Kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par vidēji 39 mm. Līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80-100 mm (10-15%). Vislielākais pieaugums gaidāms ziemā – nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijā pat par 35-51%, savukārt vasarā dažviet būs novērojama nokrišņu daudzuma samazināšanās.

Līdzšinējais augšanas sezonas ilgums Latvijā ir bijis 170-240 dienas. Vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē līdz 2100.gadam tas pagarināsies vidēji par 1 līdz 2 mēnešiem.