Lielbritānija kļūst par pirmo G7 valsti, kas sev izvirzīs juridiski saistošu mērķi līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti

Terēze Meja  12.jūnijā paziņoja, ka Lielbritānija, ņemot vērā  Klimata pārmaiņu komitejas (CCC) rekomendācijas, paaugstinās klimata politikas ambīcijas, izvirzot juridiski saistošu  mērķi sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Esošais Lielbritānijas Klimata pārmaiņu likums (pieņemts 2008. gadā) nosaka juridiski saistošu mērķi līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80% (salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni), bet tas tiek pārskatīts atbilstoši Parīzes nolīguma (2015) “garam”, t.i., izvirzot globālo mērķi ierobežot globālo sasilšanu „ievērojami zemāk” par 2 ° C , tiecoties uz 1,5 ° C mērķi.

Vairākas pasaules valstis jau ir juridiski noteikušas neto nulles emisiju (klimatnetitralitātes) mērķus 2050.gadā vai ir paziņojušas par nodomu to darīt, tostarp Norvēģija (2030), Somija (2035), Zviedrija (2045), Francija (2050), Dānija (2050) un Jaunzēlande (2050. gadā), bet Lielbritānija ir pirmā G7 valsts, kas būs izvirzījusi šādu mērķi[1].

Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja pauda, ka tas varētu būt šīs paaudzes nozīmīgākais lēmums, izpildot savu pienākumu pret nākamajām paaudzēm.

Vērtējot klimatneitralitātes scenāriju salīdzinājumā ar alternatīvām, arī Lielbritānijā, tāpat kā citviet, klimata politikas pretinieki savos argumentos izcēluši oglekļa mazietilpīgas attīstības izmaksas, neņemot vērā ieguvumus no tās īstenošanas, kā arī zaudējumus, kas rastos, neierobežojot klimata pārmaiņas, vai arī kā argumentu diskusijās norāda kumulatīvās īstenošanas izmaksas (līdz pat gadsimta vidum). Faktiski, Lielbritānijas “zaļai” attīstībai ikgadēji būs nepieciešami  1-2% no tās IKP, kas saskaņā ar CCC vērtējumu būtiski nepalielinās izmaksas (salīdzinot ar 80% SEG emisiju samazinājuma mērķi), bet paredz būtiskus ieguvumus, piemēram, sabiedrības veselībai (gaisa kvalitāte, mazāks trokšņa līmenis), bioloģiskai daudzveidībai. Atzīts, ka oglekļa mazietilpīgas attīstības īstenošanai būs jāīsteno pārkvalificēšanās programmas, kompensācijas shēmas zemu ienākumu un citādi neaizsargātām personām, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pielāgoties atsevišķu nozaru iespējamai lejupslīdei, kuru vietā attīstīsies citas. Tāpat uzsvērts, ka agrīna rīcība ir drošākais veids, kā nodrošināt plaukstošu, produktīvu un konkurētspējīgu ekonomiku Lielbritānijā.

Lielbritānijas mediji ziņu par klimatneitralitātes mērķi kopumā apsveikuši,  norādot, ka “jebkurai apdrošināšanas polisei, vienmēr būs izmaksas, bet ar to nāk miers”, “mērķis ir iespaidīgs”, kā arī “šis ir premjerministres labākais pieņemtais lēmums”, daži no medijiem gan pauduši bažas par sabiedrības gatavību mainīt savu dzīvesveidu. Vairāki mediji kritizē kanclera acīmredzamo pretestību mērķim, pārspīlējot tā sasniegšanas izmaksas.

Valdība nav publicējusi ietekmes novērtējumu, tā vietā atsevišķi departamenti veiks savu ierasto novērtējumu par katras politikas virziena izmaksām un ieguvumiem, lai sasniegtu kopējo neto nulles emisiju mērķi.

Likumprojekts jāapstiprina abām parlamenta palātām, un tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc apstiprināšanas parlamentā.

https://www.carbonbrief.org/in-depth-qa-the-uk-becomes-first-major-economy-to-set-net-zero-climate-goal?utm_campaign=Carbon%20Brief%20Daily%20Briefing&utm_medium=email&utm_source=Revue%20newsletter

[1] Japāna ir noteikusi neto nulles mērķi gadsimta otrajai pusei.