OECD sadarbībā ar VARAM ir izstrādājusi pētījumu Latvijas investīciju plūsmu transporta sektorā saderīgums ar Parīzes nolīgumu

2020. gada 20. maijā ir nopublicēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kopīgi īstenots pētījums par Latvijas investīciju plūsmu transporta sektorā saderīgumu ar Parīzes nolīgumu (Exploring Options to Measure the Climate Consistency of real Economy Investments: the Transport Sector in Latvia).

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma (Latvija ratificēja 2017. gada 16. martā) 2. panta pirmās daļas c) apakšpunkts paredz nepieciešamību panākt finanšu plūsmu pieskaņošanu virzībai uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību. Nepieciešamība pēc investīciju plūsmas pārvirzes šajā virzienā izcelta arī 2018. gada 28. novembrī Eiropas Komisijas publicētajā paziņojumā “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”. Latvija pilnībā atbalsta šo attīstības paradigmu un 2020. gada 28. janvārī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes* sasniegšanai līdz 2050. gadam

Latvijā līdz šim nebija veikts novērtējums par investīciju plūsmas saderīgumu ar Parīzes nolīguma nosacījumiem, taču, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu pieaugošo stingrību, šādu datu pieejamība kļūst aizvien būtiskāka rīcībpolitiku plānošanai.

Šī pētījuma ietvaros tika analizēti pieejamie datu avoti, attīstītas metodes pieejamo datu izvērtēšanai attiecībā uz publiskajām un privātajām finanšu plūsmām, kā arī sagatavots Latvijas situācijas novērtējums un atbilstība globālajiem klimata mērķiem Lai izanalizētu nozarē notikušās tendences tika izmantoti dati par laika posmu 2008. -2018. gads.

Latvijā pētījuma rezultātus plānots izmantot nozaru politiku plānošanas pilnveidošanai, savukārt OECD, balstoties uz pētījuma ietvaros gūtajām zināšanām izstrādās metodoloģisko ietvaru, lai nodrošinātu līdzvērtīgu novērtējumu veikšanu citās valstīs.

Galvenie pētījuma rezultāti.

  • Vidējais finanšu ieguldījums Latvijā transporta sektorā pētījuma periodā (2008.-2018. gads) bija 1,5 miljardi EUR gadā;
  • Pētījums balstījās uz trīs atskaites punktiem, kuri ir saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Atbilstoši kritērijam par ES taksonomiju ilgtspējīgām darbībām (European Union Taxonomy for Sustainable Activities) tika novērtēts, ka 4,2 % no finanšu investīcijām pētījuma periodā sniedza būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Starptautiskās enerģētikas aģentūras 2° C scenārijs un Latvijas 5. nacionālais paziņojums ANO Vispārējā konvencijai par klimata izmaiņām uzrādīja, ka 32 % no kopējā finansējuma transporta sektorā atbilst klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, savukārt līdz 9 % tika pieskaitīti kā neatbilstoši ieguldījumi. Jāņem vērā, ka šajā stadijā lielāko daļu finanšu ieguldījumu Latvijas transporta sektorā nevarēja novērtēt kā atbilstošus vai neatbilstošus klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem, detalizētas finanšu informācijas un atskaites punktu specifikas dēļ;
  • Salīdzinot esošās finanšu ieguldījumu tendences Latvijas transporta sektorā ar 2030. un 2050. gada dekarbonizācijas mērķiem, pētījumā tiek uzsvērti nākotnes investīciju un finansēšanas izaicinājumi, it īpaši autotransporta jomā.

VARAM, kura šī pētījuma ietvaros sadarbojās ar OECD, pateicas par sniegto atbalstu attiecībā uz informāciju un datiem: AS “Daugavpils Satiksme”, AS Latvenergo, AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum””, AS “Pasažieru Vilciens”, biedrībai “Auto Asociācija”, Centrālai statistikas pārvaldei, Ekonomikas ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Latvijas Bankai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Latvijas Jūras administrācijai, Uzņēmumu reģistram, Valsts dzelzceļa administrācijai, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūrai “Liepājas sabiedriskais transports”, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Rīgas brīvostas pārvaldei, Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme”, Satiksmes ministrijai, SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”, Valsts ieņēmumu dienesta, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, V/A “Civilās aviācijas aģentūra”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, SIA “Liepājas tramvajs”, Valsts zinātniskais institūtam “Fizikālās enerģētikas institūts”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” un Ventspils brīvostas pārvaldei.

Pētījumu pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/48d53aac-en.pdf?expires=1590701810&id=id&accname=guest&checksum=518B9651BF0FBC308BE471093DD71B65

* Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.