Vienots palīdzības sniegšanas mehānisms Eiropas Savienībā – rescEU

Austrālijas mežu ugunsgrēki aktualizē jautājumu par civilo aizsardzību arī Eiropas Savienībā (ES). Klimata pārmaiņu radītās sekas pēdējos gados kļūst manāmas visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā. Mežu ugunsgrēki, ko veicina sausums un karstums, kļūst par visas pasaules problēmu. Zinātnieki nešaubās, ka liela nozīme bijusi cilvēka izraisītai globālajai sasilšanai un klimata pārmaiņām.

Meža ugunsgrēki pēdējos gados ir pārbaudījuši valstu kapacitāti un ES civilās aizsardzības mehānismu, atklājot nepieciešamību uzlabot sadarbību. Meteoroloģiskie novērojumi liecina, ka 2017. gads bija viens no sliktākajiem Eiropas vēsturē. ES liesmās gāja bojā 127 cilvēki un izdega vairāk nekā 1,2 miljoni hektāru zemes. Zaudējumu apmērs togad tika lēsts ap 10 miljardiem EUR. Arī 2018. gadā mežu ugunsgrēki skāra 22 ES dalībvalstis. Visā Eiropā dabas vai cilvēku izraisītās katastrofās gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēki.

Pēdējos gados ir pieaudzis meža ugunsgrēku skaits Vidusjūras reģionā un valstīs, kurās mežu ugunsgrēki agrāk bija retums, piemēram, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, Somijā un Latvijā. Sagaidāms, ka klimata pārmaiņu izraisīto ekstrēmo laika apstākļu un garo sausuma periodu dēļ risks turpinās pieaugt visā Eiropas teritorijā. Tādēļ Eiropas Komisija rosināja pastiprināt un modernizēt tās civilās aizsardzības mehānismu. Pēc Parlamenta un Padomes apstiprinājuma, 2019. gadā tika izveidots Eiropas civilās aizsardzības rezerve – rescEU.

rescEU – LĪDZ ŠIM PAVEIKTAIS

Pirmā ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru flote tika izveidota maijā, tieši pirms 2019. gada meža ugunsgrēku sezonas. Ar šīm rezervēm ES spēj ātrāk un visaptverošāk reaģēt uz krīzes situācijām. Tas ir kā drošības tīkls gadījumos, kad valstu kapacitāte ir teju izsmelta un Eiropas civilās aizsardzības rezerve nav pieejama.

rescEU papildina valstu civilās aizsardzības centienus. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad ar vienādām katastrofām vienlaikus saskaras vairākas valstis, līdz ar to nespējot sniegt savstarpēju palīdzību. Līdz šim, savu aprīkojumu, tostarp ugunsdzēsības lidmašīnas un helikopterus, ir nodevušas rescEU flotes rīcībā sešas valstis (Horvātija, Francija, Grieķija, Itālija, Spānija un Zviedrija).

SPĒCĪGĀKA ES CIVILĀ AIZSARDZĪBA

ES civilās aizsardzības mehānisma modernizācijas rezultātā ir uzlaboti un pastiprināti visi Eiropas Savienības katastrofu risku pārvaldības komponenti. Līdztekus rescEU izveidošanai, jaunie noteikumi arī veicina valstu kapacitāti un atbalsta prevencijas un sagatavotības pasākumu īstenošanu iesaistītajās valstīs.

ES ir arī palielinājusi finansiālo atbalstu Eiropas civilās aizsardzības rezervei. rescEU būtībā ir resursu rezerve, ko izmanto gadījumā, ja dalībvalstis pašas nevar tikt galā ar katastrofu un pieprasa ES palīdzību, kas būtu jāsniedz ātri. Visas rescEU izmaksas un spējas pilnībā segs ES finansējums, un Komisijai būs operatīvā kontrole pār šiem resursiem un tiesības lemt par to izmantošanu.

Eiropas Civilās aizsardzības rezerves jauninājums ir arī jaunizveidotais Eiropas Civilās aizsardzības zināšanu tīkls, kas ir platforma civilās aizsardzības ekspertiem un ārkārtas situāciju vadībā iesaistītajiem zināšanu, labās prakses piemēru un gūto mācību apmaiņai. Ar šo tīklu ES plāno stiprināt tās Eiropas katastrofu risku pārvaldību. Modernizētajā ES civilās aizsardzības mehānismā arī ir uzlabotas un vienkāršotas administratīvās procedūras, lai palīdzība ātrāk nonāktu pie tiem, kam tā ir nepieciešama.

 

Vairāk informācijas

https://ec.europa.eu/echo/

ECHO-COMM-CP@ec.europa.eu